Ikgadējās debates par stāvokli Eiropas Savienībā un Latvijas EP deputātu reakcija uz EK priekšsēdētājas fon der Leienas runu

EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, atklājot debates, teica: "Eiropas Savienība šodien ir stiprāka un vienotāka nekā jebkad agrāk. Pasaule mainās, un arī Eiropai ir jāpielāgojas un jāmainās tai līdzi. Mums jāturpina censties, lai Eiropa kļūtu par vietu, kur visiem vienlīdzīgas iespējas, piekļuve un labklājība, un kur ikviens var īstenot savu potenciālu. Mums jāturpina reformas. Lai ko mēs darītu, mums allaž ir jāturpina ņemt vērā to, kas rūp cilvēkiem."

Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena sacīja, ka kopš 2019. gada, kad viņa pirmo reizi iepazīstināja ar savu programmu, ES ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. "Mēs esam īstenojuši vairāk nekā 90 % no toreiz izklāstītajām politiskajām pamatnostādnēm".

Attiecībā uz zaļo kursu un Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju un vienlaikus konkurētspējas saglabāšanu, viņa paziņoja, ka Komisija uzsāks antisubsidēšanas izmeklēšanu par Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem. "Mums ir jāaizstāvas pret negodīgu praksi," viņa teica.

Fon der Leiena arī norādīja, ka lauksaimniekiem, ģimenēm un rūpniecībai ir svarīgi, lai pāreja būtu taisnīga, un "Eiropa darīs visu, lai saglabātu savu konkurētspēju". Viņa paziņoja, ka turpmāk neatkarīga padome ikvienam jaunam tiesību aktam veiks konkurētspējas izvērtēšanu.

Runājot par mākslīgo intelektu (MI), fon der Leiena sacīja, ka MI uzlabos veselības aprūpi, palielinās produktivitāti un palīdzēs risināt klimata pārmaiņas. Komisijas "galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai MI attīstītos pārredzami un atbildīgi, un lai tā centrā paliktu cilvēks".

Attiecībā uz Ukrainu viņa paziņoja, ka Komisija ierosinās pagarināt ES pagaidu aizsardzību ukraiņiem un četru gadu laikā piešķirs papildu 50 miljardus eiro investīcijām un reformām. "Mūsu atbalsts Ukrainai pastāvēs."

Komisijas priekšsēdētāja savā uzrunā minēja arī tiesiskumu, paplašināšanos, migrāciju, ES un Āfrikas attiecības, “Global Gateway” iniciatīvu, klimata pārmaiņas, nodrošinājumu ar pārtiku un gaidāmo sociālo partneru samitu.

Viņas uzrunu pilnībā varat noskatīties šeit.

Politisko grupu vadītāju atbildes

Manfreds Vēbers (EPP, Vācija) uzsvēra trīs prioritātes Eiropai: pirmkārt, ekonomikas izaugsme un konkurētspēja. "Mums ir vajadzīgas darbavietas, pienācīgi ienākumi, labklājība un rūpniecība". Viņš atzinīgi vērtējot ES pasākumus ar mērķi samazināt birokrātiju, ieguldīt inovācijā un attīstīt tirdzniecības attiecības. Kā otro viņš uzsvēra migrāciju, norādot, ka Eiropai pašai jāizlemj, kas drīkst šķērsot tās robežas, un uzsvēra, ka bēgļu aizsardzība ir “Eiropas gēns”. Treškārt, viņš norādīja, ka ir jāveido Eiropas aizsardzības savienība, un ir vajadzīgs "optimisms, vīzija, vērtības un gatavība spert soli tālāk, lai kļūtu par īstu Eiropas Savienību".

Irače Garsija (S&D, Spānija) sacīja, ka ES galvenajai prioritātei jābūt rūpniecības atjaunošanai ar mērķi panākt stratēģisku autonomiju, vienlaikus veicinot zaļo pāreju, lai apturētu klimata pārmaiņas. Viņa pateicās fon der Leienai par nelokāmo atbalstu zaļajam kursam, bet pauda nožēlu, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība ES sociālā pīlāra konsolidācijai. Garsija aicināja iekļaut dzimumu vardarbību ES noziegumu sarakstā un izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu finansēt Ukrainas atjaunošanu. Tāpat viņa mudināja ES panākt vienošanos par migrāciju un uzsvēra, ka "eiropiešu nauda nedrīkst nonākt kabatās tām valdībām, kuras pārkāpj cilvēku pamattiesības".

Stefans Sežūrns (Renew, Francija) uzsvēra, ka ir svarīgi pēc iespējas vērtīgāk izmantot atlikušos likumdevēja pilnvaru termiņa mēnešus. Viņaprāt, pasākumi, ko ES īstenojusi, reaģējot uz pandēmiju, Krievijas agresiju pret Ukrainu un ceļā uz Eiropas zaļo kursu, bijuši pareizi. Vienlaikus viņš pieprasīja, lai ES pievērstos Eiropas reindustrializācijai, un norādīja, ka ES tagad ir pieņēmusi likumus “digitālo mežonīgo rietumu" regulēšanai. Sežūrns arī norādīja, ka ir vajadzīgs rast ilgtspējīgu risinājumu migrācijas jautājumiem, kritizēja "toksisko" vienprātības principu Padomē un mudināja Eiropu ņemt vērā Polijas un Ungārijas tiesnešu palīdzības saucienus.

Filips Lambērs (Zaļie/EFA, Beļģija) kritizēja "tos, kas aicina iepauzēt" ar klimata un vides tiesību aktu izstrādi. "Mēs nepavēlam dabai (...) neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nē, mūsu planētas spējas, ko tā var izturēt un ko tā var dot, ir ierobežotas". Ekoloģiskā pāreja ir "vienīgā ekonomiskā iespēja Eiropai". Lambērs arī aicināja Eiropas Komisiju pievērsties mājokļu problēmām un pastiprināt pretošanos tiesiskuma pārkāpumiem, "turklāt ne tikai Polijā vai Ungārijā".

"Vai ES šodien ir labākā stāvoklī nekā pirms divdesmit gadiem?" jautāja Rišards Legutko (ECR, Polija). "Atbilde ir "nē", jo nestabilitāte un nenoteiktība ir lielākas nekā jebkad agrāk un inflācija ir augsta." Cilvēku kontrabanda plaukst, zaļais kurss ir dārga ekstravagance, ES kopējā parāda izmaksas būs divreiz lielākas, nekā prognozēts, un ES budžets ir drupās. Komisija sliecas uz oligarhiju, iejaucas nacionālajās politikās un cenšas gāzt valdības, kas tai nepatīk, padarot tiesiskuma jēdzienu par karikatūru, viņš noslēdza.

Savukārt Marko Zanni (ID, Itālija) sacīja, ka zaļais kurss piedāvā Eiropas Savienībai "vēsturisku iespēju pāriet no ideoloģijas uz pragmatiku", un klimata pārmaiņu problēma mums ir jārisina, nekaitējot "mūsu lauksaimniekiem, uzņēmumiem vai ēku īpašniekiem". Runājot par izziņoto izmeklēšanu par ārvalstu subsīdijām, Zanni kungs apšaubīja tās lietderību, jo “mums jau tāpat zināms, ka Ķīna konkurē negodīgi”. Runājot par migrāciju: kamēr ES nespēs vienoties, ka “tiem, kam nav tiesību iebraukt, ir jāpaliek ārpusē", migrācijas problēmu mēs neatrisināsim.

Martins Širdevāns (Kreiso grupa, Vācija) teica: "Politikas panākumu patiesā mēraukla ir sabiedrības vairākuma reālā situācija, nevis politiķu daiļrunība." Neraugoties uz skaistajiem solījumiem, daudzu eiropiešu realitāte joprojām ir drūma, jo dzīves dārdzība pieaug un reālās algas samazinās. Viņš uzsvēra grūtības, kurās atrodas darba ņēmēji, vientuļās mātes un pensionāri, apsūdzot Komisiju, ka tās vadītā Eiropa aizvien vairāk kalpo korporācijām, nevis saviem pilsoņiem. "95 miljoni iedzīvotāju Eiropas Savienībā pakļauti nabadzības riskam," viņš teica.

Debates pilnā apjomā var noskatīties šeit. 

No Latvijas ievēlēto deputātu komentāri par EK priekšsēdētājas runu

Andris Ameriks, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa

Līdz EP vēlēšanām palikušas 300 dienas, un ikgadējo EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzruna var raksturot kā skaistu priekšvēlēšanu runu bez lieliem pārsteigumiem. Daudz pozitīvu solījumu visām sabiedrības grupām – uzņēmējiem, darba ņēmējiem, lauksaimniekiem, jauniešiem, ES paplašināšanās atbalstītājiem, Zaļā kursā aizstāvjiem utt. 

Taču, manuprāt, pietrūka konkrētības. It sevišķi laikā, kad mēs redzam, ka Eiropas ekonomikā ir iestājusies stagnācija, un daudziem uzņēmumiem šajā rudenī/ziemā draud bankroti. Tāpat fon der Leiena “veiksmīgi apgāja” inflācijas jautājumu un augstās banku procenta likmes, bet tas ir tieši tas, kas cilvēkus šobrīd satrauc visvairāk.

Manuprāt, diskutabls politiskais reveranss bija, kad kā vienīgo ES konkurentu fon der Leiena minēja tikai Ķīnu, nepieminot milzīgo konkurences cīņu ar ASV. 
“Salda”, cilvēcīga, priekšvēlēšanu runa ar maz konkrētības.

Ivars Ijabs, “Renew Europe” grupa 

Īpaši svarīga man bija priekšsēdētājas fon der Leienas pārliecība, ka ES ir gatava, precīzāk, tai jābūt gatavai ES paplašināšanai un Ukrainas uzņemšanai pat bez izmaiņām ES pamatlīgumos. Varu tikai kopā ar viņu uzsvērt, ka visas iepriekšējās paplašināšanās ir padarījušas ES stiprāku un nozīmīgāku. Ukraina un Balkāni Eiropas Savienībā ir nākamās septiņgades Lielais Uzdevums.

No globālajām tēmām jāatzīmē mākslīgais intelekts. Fon der Leiena pauda apņēmību regulēt mākslīgā intelekta pielietojumus, lai novērstu tā radītus cilvēces izmiršanas riskus, tāpat kā tādus globālus riskus kā pandēmijas un kodolkaru. Es priecātos dzirdēt mazliet vairāk arī par to, ko un kā mēs ES darīsim, lai neglābjami neatpaliktu no ASV un Ķīnas mākslīgā intelekta jomā.

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas grupa

Komisijas priekšsēdētaja pauda pilnīgu atbalstu ES paplašināšanai līdz 30 vai vairāk valstīm. ES dalībvalstis ir sākušas konsultācijas par savienības sagatavošanu nākamajai paplašināšanai. Reformas ir nepieciešamas, taču tās nedrīkst novilcināt paplašināšanos. Paplašināšanās ir ES ģeopolitiskās drošības jautājums, lai nodrošinātos pret Krievijas imperiālismu un veidojošās nedemokrātisko valstu alianses tīkojumiem. Paplašināšanai ir jābūt balstītai uz kandidātvalstu sasniegumiem un progresu. Ukraina, Moldova, Rietumbalkānu valstis ir apņēmības pilnas realizēt reformas, mums ES ir jādemonstrē sava apņēmība –  jādomā par savu ģeopolitisko ietekmi un rīcībspēju. Mums jāraugās uz paplašināšanos kā uz progresa dzinējspēku un veiksmīgāko ieguldījumu mieram un labklājībai ES. Komisija gatavos vairākus pirmspievienošanās pārskatus, lai noskaidrotu, kā katra politikas joma būtu jāpielāgo lielākai Savienībai, kā ES institūcijas darbosies, ir jāapspriež ES budžeta nākotne un jānolemj, ko tas finansē un kā.

Dace Melbārde, Eiropas Tautas partijas grupa

Fon der Leiena savā uzrunā iezīmēja Eiropas ekonomiskos izaicinājumus, īpaši inflāciju un prasmju trūkumu. Vajadzība mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem un analizēt ES konkurētspējas šķēršļus ir teicami uzstādījumi, kuri rezonēs ar lielu daļu ES iedzīvotāju. Līdzīgi viņa, norādot uz zemnieku neaizstājamo lomu, centās līdzsvarot Komisijas darbības attiecībā uz pretrunīgi vērtēto Dabas aizsardzības tiesību aktu. Diemžēl nekas īsteni jauns netika paziņots attiecībā uz palīdzību Ukrainai vai tās dalību ES. 

Apsveicams ir nolūks nopietnāk ķerties pie migrācijas krīzes cēloņiem, veidojot globālu aliansi pret cilvēku kontrabandu un mērķtiecīgāku atbalstu Āfrikas valstīm. Nedzirdējām arī neko par aizsardzības stiprināšanu, kaut aptaujās iedzīvotāji to uzsver ES prioritāti. Pozitīva bija toņa maiņa attiecībā uz vajadzību sadarboties ar pārējo pasauli. Pērno runu iezīmēja vajadzība būt pašpietiekamiem, šogad to pavadīja atziņa, ka tikai starpsavienotā pasaulē Eiropai ir nākotne.

Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa

Lai saņemtu Nila Ušakova komentāru, aicinām sazināties ar Dianu Švani (diana.svane@la.europarl.europa.eu; 28353672)

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas grupa

EK priekšsēdētāja šogad savā runā uzsvaru lika uz ekonomikas attīstību. Pozitīvs signāls, ka EK ir uzklausījusi EP pieprasījumus vairāk atbalstīt mazos uzņēmumus un sola samazināt birokrātiju. Ekonomikas attīstība videi draudzīgā veidā jeb tā saucamais Zaļais kurss ir jāturpina, bet tas jādara pārdomāti. Jāmeklē papildu veidi, kā veicināt videi draudzīgu preču un tehnoloģiju ražošanu Eiropā. Runā tika norādīts, ka turpināsim atbalstīt Ukrainu, tostarp ar 50 miljardiem eiro līdz 2027. gadam plānots ukraiņiem palīdzēt gan cīnīties pret agresoru, gan veikt reformas. Taču vilšanos radīja jaunu ideju trūkums, kā vērsties pret Krieviju. Nedzirdējām ne priekšlikumus sankcijām, ne konkrētus soļus, kā EK piedāvā konfiscēt Krievijas līdzekļus un tos novirzīt Ukrainas labā.

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa

Runā bija daudz ambiciozu akcentu, bet mēs zinām, ka cilvēki tic darbiem. Ir labi paveikti darbi: pagājušās ziemas enerģētikas krīzes pārvarēšana, politiski un finansiāli sniegtais atbalsts Ukrainai. Ir arī labas apņemšanās: pastiprināt cīņu ar cilvēku kontrabandu, uzņemt Ukrainu ES, nesasaucot konventu un ilgi grozot ES līgumus. 

Bet runā nebija ne vārda par militāro kapacitāti Eiropā, kas tālu atpaliek no mūsu transatlantiskajiem partneriem. Un to redz ukraiņi un arī Austrumeiropas pilsoņi, kuri dzīvo blakus agresoram. Pilsoņi arī redz, kā notiek globālās ģeopolitiskās pārmaiņas, un ir ārkārtīgi svarīgi maksimāli sadarboties ar mūsu globālajiem rietumu partneriem. Un tas būtu, manuprāt, svarīgāks vēstījums drošībai runas nobeigumā nekā aicinājums domāt lieli - citiem vārdiem pateikt “Let’s make Europe great again”. Manuprāt, akcenti varēja būt labāki.

Tatjana Ždanoka, pie politiskajām grupām nepiederoša deputāte

Komisijas priekšsēdētāja savā uzrunā minēja, ka ES ir jāatbild uz “vēstures aicinājumu”. Pašreizējais vēstures aicinājums ir nepieredzēta krīze: krītošā kapitāla efektivitāte un līdz ar to ekonomikas strukturālā lejupslīde. 

Pasaule sadalās valūtas zonās. Un šeit rodas stratēģiskais, eksistenciālais jautājums: Kur ir ES vieta jaunajā pasaules kartē? Vai ES izdosies izveidot savu ekonomisko zonu? 

Manas partijas programmā visās četrās EP vēlēšanās, kurās piedalījos, mēs izmantojam Šarla de Golla saukli: “vienota Eiropa no Lisabonas līdz Urāliem”. 2004. gadā tas bija diezgan reāli! Šodien mēs to varam atklāti nosaukt par zaudēto iespēju. Skumji, bet mūsdienu vēsturi var raksturot tikai kā zaudēto iespēju periodu.

Jānis Krastiņš
EP preses sekretārs Latvijā
janis.krastins@europarl.europa.eu
tel.: 26542369