Kas ir parlamentārā demokrātija?

Viens no Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā uzdevumiem ir palīdzēt iedzīvotājiem, partneriem, medijiem izprast EP misiju, lomu un darbu. Jaunajā mācību gadā izzināsim pilsoniskuma tēmu. EP kā vienīgās tieši ievēlētās ES institūcijas misija ir Eiropas parlamentārā demokrātija. Tā ir visspilgtākā pilsoņu varas izteiksmes forma. Demokrātiskā procesa rezultāts ir EP lēmumi, kas attiecas uz visām 27 dalībvalstīm un tādēļ ir pilnībā leģitīmi. Katrs lēmums ir izdebatēts Eiropas līmenī, iesaistot visas ES dalībvalstis: institūcijas, pilsonisko sabiedrību, un gala lēmumu pieņem ES pilsoņu ievēlēti pārstāvji - EP deputāti. 

Parlamentārās demokrātijas piemērs ir Eiropas vēlēšanas, kur kopš 1979. gada ES pilsoņi tieši un vienlīdzīgi ievēlē savus pārstāvjus - deputātus. 2019.gada Eiropas vēlēšanās EP radīja unikālu Eiropas mēroga atbalsta kopienu šoreizesbalsošu.eu, aicinot cilvēkus runāt ar līdzpilsoņiem par balsošanas nozīmi un EP darbiem, kas svarīgi konkrētajam cilvēkam, tā stiprinot demokrātiju un pilsoniskumu.

2021.gads iezīmē jaunu robežšķirtni demokrātijas attīstībā Eiropā. Sākusies Konference par Eiropas nākotni, kurā savu viedokli paust par dažādām ES politikām īpaši izveidotā tiešsaistes platformā futureu.europa.eu aicināts ikviens pilsonis. EP prezidents Dāvids Marija Sasoli atzīmē: “Mēs piedzīvojam to laiku, kad pilsoņi vēlas uzņemties atbildību, viņi vēlas paust viedokli par politikām, kuras ietekmē viņu ikdienu, viņu nākotni, planētas nākotni.”

EP aizsargā un veicina parlamentāro demokrātiju ne tikai savā darbā, bet arī visā ES un ārpus tās. Parlamentārās demokrātijas izpratne jāsāk veidot jau skolas solā, tāpēc EP birojs Latvijā vairāk nekā 75 EP Vēstnieku skolās īsteno parlamentārās demokrātijas skaidrošanas ciklu. Eiropas Parlamentārā demokrātija nav atraujama no katras ES dalībvalsts, tai skaitā - Latvijas, parlamentārās demokrātijas un ir apgūstamas kopskatā.

Mācību gadu virstēmas

Katram mācību gadam ir izvēlēta virstēma:

1. Lai izprastu parlamentārās demokrātijas būtību un spētu analizēt procesus kopsakarībās, sākām ar zināšanu uzkrāšanu. 2020/2021. mācību gadā skolēni izzināja svarīgākās Latvijas parlamentārās demokrātijas institūcijas un to ES dimensijas. Ar pedagogu palīdzību viņi radīja unikālu metodisko materiālu krātuvi - parlamentārās demokrātijas skaidrošanas ābeces.
2. Viena no parlamentārās demokrātijas priekšrocībām ir dažādu sabiedrības grupu iesaiste parlamenta darbības uzraudzīšanā, politisku un likumdošanas iniciatīvu ierosināšana, kopienas iedzīvotāju vajadzību un interešu novadīšana līdz nacionāla un Eiropas līmeņa politiķiem. 2021./2022.m.g. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas aktīvi pētīja pilsoniskuma tēmu parlamentārajā demokrātijā - tā ir indivīda un kopienas atbildība par lēmumu pieņemšanu un to kontroli. Iedziļinoties pilsoniskuma daudzveidīgajās šķautnēs, analizēsim, kā kopienas līmenī redzams, vērtējams un padarāms darbīgāks demokrātijas potenciāls. Mācību gada ietvaros skolēnu veidotie projekti ar skolotāju palīdzību pārtapa unikālā metodisko materiālu krātuvē, kas vienkāršā veidā izskaidro pilsoniskā aktīvisma lomu parlamentārajā demokrātijā, aicinot arī citus jauniešus atklāt savu #Pilsoņaspēku. Skolu projekti šeit.
3. Parlamentārās demokrātijas visredzamākais un taustāmākais ieguvums ir sabiedrības attieksme pret politisko procesu virzību - vēlēšanas. Vēlēšanas ir līdzdalības augstākā izpausmes forma. 2022./2023.m.g. kopā ar EP Vēstnieku skolām analizēsim, kā tiek rīkotas vēlēšanas, kā saduras un sadarbojas dažādas politiskas idejas, kāpēc joprojām liela iedzīvotāju grupa nevēlas piedalīties vēlēšanās u.tml. Ieskaties Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu projektos “Piecelies un nobalso!”.

 
Parlamentārās demokrātijas ciklā iesaistās gan skolotāji un skolēni (esošie un bijušie jeb EP Vēstnieku skolu Alumni), gan ES, valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji, kā arī mediji.

Par EP Vēstnieku skolu programmu:

Jau septiņu gadu garumā visā ES un tai skaitā Latvijā darbojas EP Vēstnieku skolas. No Latvijas programmai pievienojušās 75 skolas, ap 1000 skolotāju un 35 000 skolēnu, kuri brīvprātīgi izglīto un iesaista vienaudžus un sabiedrību diskusijās par Latvijai būtiskiem ES jautājumiem, vairo zināšanas, mazina aizspriedumus, stiprinot eiropeisko identitāti. Programmas darbu atzinīgi novērtē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs.