Ko pēc debatēm par stāvokli ES saka no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti

Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):

“No Eiropas Komisijas prezidentes uzrunas par situāciju Eiropas Savienībā vēlos akcentēt divas lietas.

Pirmkārt, par Kanādu. Tā vada NATO daudznacionālo brigādi Latvijā, kas atrodas Ādažu militārajā bāzē, un arī turpmāk drošība un militārā sadarbība varētu kļūt par nozīmīgu ciešāku ES un Kanādas attiecību daļu. Vienlaikus nevajadzētu steigties ar secinājumiem par Kanādai piedāvāto asociētās dalībvalsts statusu, jo pagaidām nav skaidrs, ko tieši šāds statuss nozīmētu. ES ir asociācijas līgumi ar daudzām valstīm, tādēļ būtiski būs saprast, vai Eiropas Komisijas prezidente ar asociētās dalībvalsts statusu domājusi jaunu un ciešāku partnerības modeli starp ES un Kanādu.

Otrkārt, par ES robežu drošību. Stingrāka migrācijas kontrole ir pareizs solis, Eiropai ir jānodrošinās pret nekontrolētiem migrācijas viļņiem, vienlaikus Eiropas lielākais drauds nāk no Krievijas, un tas izpaužas spiedienā uz ES Austrumu robežu, tai skaitā Latviju. Es būtu sagaidījusi EK prezidentes uzrunā lielāku uzsvaru uz to.”
 
Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa):
 
“Atbalsts Ukrainai tika pausts skaidri un nelokāmi, taču pietrūka jaunu konkrētu iniciatīvu. Eiropai ir jābūt daudz aktīvākai – sankcijas pret Krieviju jāīsteno efektīvāk un jāievieš arī jaunas, arī jāierobežo vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem. Tāpat nedrīkstam atlikt iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
 
Beidzot skaidri tika runāts par hibrīduzbrukumiem, sabotāžu un teroraktiem. Taču ar to vien nepietiek – nepieciešama daudz nopietnāka pretizlūkošana un spēcīgāka Eiropas spēja sevi aizsargāt. Kopš pagājušā gada joprojām nav izdarīts pietiekami daudz, lai izveidotu tā saukto dronu sienu. Dronu draudi un to pārtveršana ar dārgiem iznīcinātājiem ir realitāte, un jebkura viena dalībvalsts šo problēmu viena pati atrisināt nevar. Tāpēc īpaši svarīgi ir priekšlikumi par Eiropas Drošības padomi un Ārkārtas drošības protokolu, kas ļautu Eiropai uz apdraudējumiem reaģēt ātrāk un efektīvāk. Tas ir Eiropas drošības pīlārs, kas papildina NATO.
 
Arī enerģētikas joma tika izcelta - Eiropa ir spērusi nozīmīgus soļus, atsakoties no Krievijas gāzes - pie šī jautājuma strādāju Eiropas Parlamentā. Taču ar to vien nepietiek, lai nodrošinātu patiesu enerģētisko neatkarību. Perspektīvs virziens ir kodolenerģija.
 
Tagad svarīgākais ir panākt, lai paziņojumi pārtop konkrētā rīcībā.”
 
Nils Ušakovs (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa):
 
“Eiropas Komisijas prezidentes uzrunā bija pietiekami daudz simbolisku un ļoti svarīgu vēstījumu, ja mēs runājam vispārīgi par Austrumeiropas reģionu, par Latviju, un tai skaitā par drošību un ekonomiku, kas, protams, ir ļoti svarīgi. Taču no budžeta viedokļa raugoties, galvenais jautājums ir - vai no jauna piedāvātajām idejām un projektiem, kas izskanēja uzrunã - ir budžeta segums? Tika pieminēti jauni nodokli, taču jāsaprot, ka arī ar tiem nepietiks, lai finansētu jau esošās ES ambīcijas, pat nerunājot par neko jaunu. Līdz ar to galvenais jautājums paliek atklāts - kur ņemsim visam naudu? Mums, esot ES ārējai robežai, nepieciešama gan militārā infrastruktūra, gan investīcijas pierobežas iedzīvotāju atbalstam. Taču uzrunā tā arī Austrumeiropas robežu lietas netika pieminētas, kas nav labākais signāls.”
 
Vilis Krištopans (Grupa “Eiropas patrioti”):

“Urzulas fon der Leienas SOTEU runa vēlreiz apliecina Briseles atrautību no realitātes. Komisijas priekšsēdētāja lepojas ar 17 miljardu eiro administratīvā sloga samazinājumu, taču vienlaikus aizstāv gandrīz divus triljonus eiro lielu ES budžetu 2028.-2034. gadam - lielāko Savienības vēsturē. Tā nav vienkāršošana, bet pārdale lielākā mērogā.

Vēl satraucošāk - ES tirdzniecības deficīts ar Ķīnu sasniedzis miljardu eiro dienā, ko pati fon der Leiena sauc par "pagrieziena punktu" un deindustrializāciju. Gadiem ilgā pārregulēšana un "zaļais kurss" nav stiprinājuši Eiropas rūpniecību, bet vājinājuši to.
Risinājums nedrīkst būt jauni Briseles instrumenti mājokļu, aprūpes un klimata jomā, kas pieder dalībvalstu kompetencē. Patrioti Eiropai prasa taupīgu, atbildīgu un suverēnu valstu Eiropu - nevis jaunu centralizācijas kārtu.”

Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa):
 
“Vai Eiropa ir kļuvusi stiprāka piektajā gadā kopš kara sākuma Ukrainā? Jā un nē.
 
Aizsardzības tēriņu pieaugums līdz 5% drīzāk ir NATO, nevis pašas Eiropas Savienības sasniegums. Tikmēr hibrīdkarš ir kļuvis par ikdienas apdraudējumu, ko mēs arī Latvijas austrumu pierobežā izjūtam ļoti asi - ar nakts trauksmēm, skolu slēgšanu un vilcienu atcelšanu. Taču piektajā kara gadā mums joprojām nav adekvātu risinājumu: lēti droni mūsu gaisa telpā joprojām tiek notriekti ar nesamērīgi dārgu aviāciju. Esmu gandarīts, ka EP klātesošs šajās debatēs bija Kanādas premjers, jo tieši Kanādas vadītie NATO spēki bāzē Latvijā sniedz reālu ieguldījumu mūsu drošībā.
 
Vēlos vērst uzmanību uz priekšlikumiem par jauno drošības stratēģiju un Eiropas Drošības padomi. Aplausi zālē bija krietni klusāki ne jau tāpēc, ka jautājums nebūtu svarīgs, bet gan tāpēc, ka neviens īsti netic, ka šāda struktūra spēj aizstāt NATO militāro jaudu. Es negribētu pieredzēt, ka šī Eiropas Drošības padome no NATO atšķirtos tikai ar vienu lietu - ka tajā nav ASV.”
 
Rihards Kols (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa):
 
“Tā bija runa par Eiropas neatkarību, kurā pietrūka tā, kas neatkarību veido - izpildes. Daudz vīzijas, pamaz konkrētības: jauna padome, jauns protokols, bet gandrīz nekas likumdošanā.
Diagnozes lielākoties bija pareizas, ar receptēm ir sliktāk. Nepārprotami redzama bija nespēja atzīt, ka prioritāte nevar būt viss. Nespēja izvēlēties turpina graut cilvēku uzticību ES institūcijām.
 
Par drošību EK priekšsēdētāja izteicās gandrīz pareizi - ka hibrīddraudi kļūst arvien mazāk hibrīdi un arvien mazāk - draudi. Gandrīz, jo netiek nosaukts tas, ko Latvijā un Baltijā apzināmies jau sen: tie nav draudi, tie ir uzbrukumi. Taču, ja atbilde uz droniem pār ES dalībvalstīm ir jauni protokoli sanāksmju sasaukšanai, tad problēma nav izprasta. Tas pats ar piedāvāto "Eiropas 4. pantu" – tāds mums jau ir, to sauc NATO.
 
Labākais bija konkrētais: stratēģisko spēju instruments saskaņā ar NATO un dziļāka sadarbība ar Ukrainu un Kanādu. Migrācijā konkrētības nebija. Elastība atkāpties no procedūrām krīzē būs noderīga, taču tā nav pilnvērtīga robežu stiprināšanas politika.”
 
Reinis Pozņaks (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa):
 
“Kopumā runā bija daudz labu lietu. Atbalsts Ukrainai, sadarbība ar Kanādu, Eiropas aizsardzības stiprināšana, reģionu un mājokļu jautājumi, elektrifikācija un pragmatiskāka attieksme pret kodolenerģiju ir pareizi virzieni. Pozitīvi vērtēju arī to, ka Eiropa sāk reālāk runāt par migrāciju un savu pilsoņu tiesībām. Tomēr Latvijai svarīgākie jautājumi nedrīkst palikt kaut kur malā. Eiropai jāatzīst, ka Austrumu flangā mēs nevis tikai gatavojamies iespējamiem draudiem, bet jau piedzīvojam reālus uzbrukumus. Austrumu robežai ir vajadzīga nauda, infrastruktūra, militārā mobilitāte un politiska uzmanība. Vienlaikus mums jābūt uzmanīgiem, lai nepieciešamība pēc lielāka Eiropas budžeta nekļūtu par attaisnojumu arvien lielākai varas un nodokļu centralizācijai.
 
Eiropai ir vajadzīga lielāka spēja rīkoties. Taču tai ir vajadzīga arī skaidra atbilde uz jautājumu, ko darām kopā, un par ko joprojām lemj dalībvalstis. Tieši pēc darbiem, nevis skaistajiem formulējumiem, arī būs jāvērtē šī runa.”
 
Ivars Ijabs (“Renew Europe”):
 
“Tā bija visnotaļ ierindas runa - tāda, kādu šajā politiskajā situācijā varēja sagaidīt. Savu lomu spēlēja Kanādas premjera klātbūtne: tā fon der Leienai izdevās parādīt, ka Eiropa iestājas par savu globālo, ģeopolitisko lomu un meklē jaunus partnerus. Taču EP deputāti labprāt būtu vēlējušies saprast vairāk - ko tad īsti nozīmē asociētās dalībvalsts statusa piešķiršana Kanādai, pat ja kanādieši uz kaut ko tādu parakstītos.
 
Runas politiskajā daļā fon der Leiena kā vienmēr centās noturēt vidējo pozīciju, neieslīgstot ne pārāk pa labi, ne pārāk pa kreisi. Tas nozīmē, ka konfektes tika gan labējām partijām - runājot par migrāciju un par to, ka nelegālo migrantu skaits samazināts par 55 %, gan kreisajai pusei, proti, tur, kur viņa diezgan braši paziņoja, ka klimata mērķi paliek nemainīgi, un ka dodamies šajā virzienā neatkarīgi no tā, kas notiek pārējā pasaulē.
 
Latvijai šajā runā pietrūka izpratnes par pierobežas valstu vajadzībām. Nekāda dronu siena, kā zināms, pēdējā gada laikā nav tapusi. Nedzirdējām arī neko par to, ka šis reģions būtu pelnījis atbalstu no investīciju piesaistes viedokļa. Tieši par to cīnāmies budžeta sarunās: lai Eiropas Konkurētspējas fonds tiktu vairāk novirzīts pierobežas valstīm, kurām ir zināms investīciju deficīts. Tas tikai mobilizē Latvijas interešu pārstāvjus - gan Parlamentā, gan Padomē - par šo tēmu runāt un atgādināt. Mēs tur neesam vieni; blakus ir arī pārējās Baltijas valstis, Polija un citi.
 
Protams, runā bija arī labas lietas. Aktuāls ir tā sauktais bērnu likums - tas, kādā veidā strādājam ar sociālo mediju pieejamību un tās ierobežošanu bērniem; gaidāms jauns likumdošanas priekšlikums. Pilnīgi piekrītu fon der Leienai arī par mākslīgo intelektu: ļoti daudz darāmā ir tieši industriālā mākslīgā intelekta jomā, nemēģinot par katru cenu konkurēt ar amerikāņiem lielajos valodas modeļos, bet gan domājot par to, kā mākslīgo intelektu izmantot savā ražošanā.”
 
Mārtiņš Staķis (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa):
 
“Uzrunā ir vairāki pozitīvi signāli, taču atsevišķās vietās trūkst konkrētības. Pozitīvi, ka Kanāda kļūs par ES asociēto locekli, kas stiprinās Eiropas sadarbību ar vienu no Latvijas galvenajiem partneriem drošības jomā. Tāpat atbalstāma ir iecere veidot Eiropas Drošības padomi un apņemšanās aizsargāt katru ES teritorijas kvadrātmetru - tas ir signāls, kas nepieciešams mums. Protams, Eiropas Drošības padomes izveide nav EK prezidentes vienpersonisks lēmums, tāpēc jāgaida, vai šiem vārdiem būs reāls turpinājums un segums. Ļoti svarīgs ir paziņojums par SAFE neizmantoto miljardu  līdzekļu novirzīšanu kopīgiem aizsardzības projektiem ar Ukrainu. Latvijai būtiskākais ir šo ziņu sadzirdēt, un mūsu uzņēmumiem šajos projektos piedalīties. Uzrunas uzsvari pārsvarā ir pareizi, vienlaikus vēsturiski ne vienmēr pēc skaļajiem paziņojumiem ir sekojusi mērķtiecīga rīcība.”
 
Ar EK priekšsēdētājas uzrunas tekstu iespējams iepazīties šeit. 

Kristīne LIEPIŅA
Preses sekretāre Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 29 287 684
kristine.liepina@europarl.europa.eu