Latvijas EP deputātu komentāri par Eiropas Komisijas priekšsēdētājas uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā

EK vadītāja trešdien, 2025. gada 10. septembrī, ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem izklāstīja gan paveikto, gan iepazīstināja ar nākotnes plāniem. Uzrunai, kā ierasts, sekoja debates ar deputātiem.

Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas locekle un galvenā EP ziņotāja Krievijas jautājumos, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā, priekšsēdētāja vietniece īpašajā komitejā sabiedrības noturības veidošanai hibrīdkara apstākļos:

“Eiropas Savienības ārējā robeža ir kopējās drošības priekšlīnija. Miera un demokrātijas apdraudējuma apstākļos, īpaši austrumos, tās stiprināšana ir visas Eiropas atbildība. EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra nepieciešamību pēc mērķtiecīgas rīcības aizsardzībā un atbalsta Ukrainai – tas nav tikai solidaritātes žests, bet ieguldījums mūsu drošībā. Mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, dronu sienas, kļūst par būtisku daļu kopējā aizsardzībā. Šī pieeja rāda ES apņēmību ne vien reaģēt, bet arī proaktīvi stiprināt Austrumu flangu. Runājot par brīvības un demokrātijas vērtībām, Eiropas Komisijas prezidente kā vienu no piemēriem minēja Baltijas valstu meža brāļu pretestību uzspiestajai nebrīvei.”

Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Starptautiskās tirdzniecības komiteja, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja un Īpašā komiteja mājokļu krīzes risināšanai Eiropas Savienībā:

“Lai arī savu runu EK prezidente sāka ar svarīgāko – karu Ukrainā, viņa varēja būt vēl drosmīgāka un runāt par nopietnu drošības krīzi, ko pierāda arī Krievijas dronu uzbrukums Polijai.

Atzinīgi vērtēju, ka prezidente uzsvēra nepieciešamību atteikties no visiem Krievijas fosilajiem enerģijas avotiem, jo tieši šobrīd EP vadu darbu pie likumprojekta  par atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes importa. Tomēr viņa varēja minēt arī nepieciešamību atteikties no Krievijas urāna Eiropas kodolreaktoros.

Cerēju sagaidīt drosmīgākus lēmumus attiecībā uz Krievijas noguldījumiem Eiropas bankās. Jau 2022. gadā iesniedzu ES budžetā pilotprojektu par to, kā tos likumīgi konfiscēt un nodot šos līdzekļus Ukrainai. 

Izklāstītie plāni attiecībā uz konkurētspējas celšanu, starptautiskās tirdzniecības veicināšanu un mājokļu problēmu risināšanu vērtējami pozitīvi. Tikai nedrīkst aizmirst, ka drošība ir absolūta prioritāte.”

Nils Ušakovs (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), priekšsēdētājs delegācijas ES un Armēnijas parlamentārās partnerības komitejā, ES un Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības komitejā un ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejā, priekšsēdētāja vietnieks Lūgumrakstu komitejā, Delegāciju vadītāju konferences un Budžeta komitejas loceklis, aizstājējs Transporta un tūrisma komitejā:

“Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas runā veltītā lielā uzmanība Austrumeiropai un tās drošībai ir apsveicams un ļoti nozīmīgs politisks signāls. Jācer, ka šī politiskā apņemšanās tiks detalizēti atspoguļota arī turpmākajās diskusijās par ES daudzgadu budžetu. Latvijai un visam reģionam ir svarīgs atbalsts drošības stiprināšanā un reģionālajā attīstībā, īpaši pierobežas reģioniem, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu Eiropas Savienības vienotību.”

Vilis Krištopans (grupa “Eiropas patrioti”/ “Latvija pirmajā vietā”), Ārlietu komitejas un delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku loceklis, aizstājējs Transporta un tūrisma komitejā, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā un delegācijā attiecībām ar Arābijas pussalas valstīm:

“Šodienas Urzulas fon der Leienas uzruna nebija par līderību. Tā bija mēģinājums glābt reputāciju.

Piemēram, vakar publicēta aptauja rāda, ka vairāk nekā puse eiropiešu tirdzniecības līgumu starp ES un ASV sauc par pazemojošu. Trīs ceturtdaļas kritizē viņas sarunu vadību. Un pats svarīgākais — seši no desmit eiropiešiem uzskata, ka viņai pienācis laiks atkāpties. Šie skaitļi runā skaidrāk par jebkuru runu. Tauta jūtas nodota un pazemota. Eiropai vajadzīga vadība, kas aizstāv cilvēkus, nevis savas kļūdas. Šodien mēs nedzirdējām vīziju. Mēs redzējām tikai krīzes menedžmentu. Un tas nav pieņemami.”

Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), EP priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Parlamenta Prezidija, Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Nodokļu jautājumu apakškomitejas loceklis, Delegācijas attiecībām ar Japānu loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā un Delegācijā Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā:

“Šodien Eiropas Parlamentā ar ikgadējo uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) uzstājās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Tā nav viņas pirmā uzruna, un varēja just, ka runas dizains saglabājas nemainīgs, proti, tiek apsolīts visiem viss, lai katra EP politiskā grupa sadzirdētu uzrunā sev tīkamas lietas.

Interesanti bija vērot zāles reakciju uz dažādiem jautājumiem. Piemēram, kad tika runāts par ES paplašināšanos, tajā skaitā Ukrainas uzņemšanu ES, zālē bija klusums, savukārt Zaļā kursa tēmas tika pavadītas ar skaļiem aplausiem.

EK priekšsēdētāja solīja pieejamus mājokļus, subsīdijas elektroauto iegādei, centralizētu mediju fondu, arī jaunu kopīgu iniciatīvu veselības nozarē. Tāpat vārdos tika pausts atbalsts lauksaimniekiem, lai gan darbi liecina par atbalsta samazināšanos – Komisija daudzgadu budžetā ir noņēmusi lauksaimniecības otro pīlāru – lauku attīstības daļu. Šie piemēri raksturo to virzienu, kā EK vēlas katrai problēmai likt pretī Eiropas līmeņa iejaukšanos. Bet tas ir smagnēji, jo, tikko tiek dalīta kopējā nauda, tam pretī ir liels birokrātijas slogs. Līdz ar to šie piedāvājumi ir maz ticami.

Pragmatiska un tieša valoda – tas ir tas, ko gribētos dzirdēt no EK vadītāja. Taču EK priekšsēdētājas uzrunā jutās tāds kā sagurums. Šis amats ir kā Eiropas premjera amats, un šajos laikos politiskā līderība ir īpaši svarīga.”

Rihards Kols (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība), darbojas Eiropas Parlamenta Ārlietu (AFET), Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejās:

“Urzula fon der Leiena šoreiz vismaz atzina acīmredzamo – Eiropas drošība ir prioritāte. To skaidri apliecina arī svaigākie Eirobarometra dati: ES pilsoņi sagaida, ka Eiropas Savienība beidzot koncentrēsies uz aizsardzību, nevis zaļajiem eksperimentiem. Leienas apņemšanās stiprināt Austrumu flangu un izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam ir solis pareizajā virzienā, taču ar kosmētiskām izmaiņām nepietiks.

Ņemot vērā laikus, kuros dzīvojam – ar karu Eiropā un pieaugošiem drošības riskiem - no Komisijas prezidentes gaidīju izlēmīgāku un stingrāku stāju. Tā vietā dzirdējām labi iepakotu runu ar daudz frāzēm, bet maz konkrētības. Visticamāk, solījumu īstenošana būs atkarīga no konkrētu ES komisāru gribas un spējām, nevis no fon der Leienas. Ir laiks atteikties no zaļā kursa, kas vājina Eiropas konkurētspēju un ignorē ģeopolitisko realitāti. Eiropai ir jābūt pragmatiskai, spējīgai sevi aizstāvēt, un jāspēj saglabāt un palielināt savu ietekmi pasaulē - ne tikai teorētiski, bet ar reāliem risinājumiem.”

Reinis Pozņaks (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Apvienotais saraksts), Drošības un aizsardzības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Delegācijas ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā un Delegācijas Euronest parlamentārajā asamblejā loceklis, aizstājējs Ārlietu komitejā:

“No Eiropas Komisijas priekšsēdētājas runas galvenā labā ziņa ir tā, ka Austrumu pierobežas valstu militārā un ekonomiskā aizsardzība beidzot tiek izvirzīta kā prioritāte. Šajā kontekstā bija gandarījums dzirdēt konkrētas iniciatīvas ar skaidru izpildes ceļu. Ja iepriekš tika deklarēts, ka Eiropai ir jābūvē tilti nevis žogi, tad tagad šie paziņojumi skaidri parāda, ka arī EK izpratnē žogi ir neizbēgama nepieciešamība. Svarīgi pieminēt, ka vakar pierobežas valstu aizsardzību savā runā kā prioritāti izcēla arī Eirokomisārs kohēzijas un reformu jautājumos Rafaels Fito, kas vedina domāt, ka pierobežas valstu deputātu cīņa, pierādot pārējiem deputātiem un komisāriem, ka situācija Austrumu pierobežā ir kā bumba ar ļoti īsu laika degli, beidzot ir sadzirdēta.”

Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/ Latvijas attīstībai), Renew Europe viceprezidents, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un Ekonomikas un monetārajā komitejā, STOA paneļa vicepriekšsēdētājs:

“Fon der Leienas uzruna vēlreiz apliecina, ka nedzīvojam mierīgos laikos, taču vienlaikus uzrunā saklausāmi vairāki apsveicami un pat cerīgi punkti, no kuriem vēlos izcelt divus. Drošība — tā ir un paliek Eiropas galvenā prioritāte, un Eiropas Savienība ir gatava ievērojami kāpināt aizsardzības spējas Baltijas reģionā, lai stiprinātu mūsu kolektīvo aizsardzību pret potenciālu Putina agresiju. Jo Eiropai jau ir jācīnās, un jācīnās par tās vietu pasaulē.

Otrs punkts — sadarbība. Šis nav laiks, kad iet ragos ar sabiedrotajiem; kā tepat Eiropā, tā aiz Savienības robežām. Šobrīd ir vitāli svarīgi uzturēt ciešas un sekmīgas attiecības ar mūsu partneriem, lai spēcinātu šo sadarbību militārajā jomā, ekonomikā un zinātnē. Kaut arī Eiropai ir jākļūst pašpietiekamai, stiprāki mēs esam kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem.”

Mārtiņš Staķis (politiskā grupa Greens/EFA, “Progresīvie”), Drošības un aizsardzības komitejas loceklis, Greens/EFA grupas koordinators Drošības un aizsardzības komitejā, Reģionālās attīstības komitejas loceklis, EP Delegācijas attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju loceklis:

“Uzrunā izskanēja nepārprotams atbalsts ES austrumu robežai, un arī piedāvājums izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus Ukrainas labā. Bija sagaidāms, ka deputāti veltīs kritiku EK prezidentes virzienā par nevienlīdzīgo tirdzniecības vienošanos ar ASV. Tomēr, kamēr Eiropa nespēs pati garantēt savu drošību, tā nevarēs būt līdzvērtīgs partneris pasaules lielvarām – līgums ar ASV ir šīs atkarības cena. Aizsardzībai ir jābūt galvenajai ES prioritātei, jo tikai tā iegūsim arī labākus tirdzniecības līgumus un ietekmi pasaulē. Kamēr tas tā nebūs, deputāti varēs paust neapmierinātību vai rosināt jaunus neuzticības balsojumus, bet tas neko nemainīs – jebkuras Komisijas rokas būs sasietas, kamēr Eiropa nebūs militāri pašpietiekama. Aizsardzība EK prezidentes uzrunā bija viena no centrālajām tēmām, bet šī nav pirmā tāda uzruna, un nepieciešama lielāka izlēmība darbos."